Subjektīvā labklājība darba vidē

Subjektīvā labklājība darba vidē: nozīme un ieteikumi tās uzturēšanā

Subjektīvā labklājība (subjective well-being) ir psiholoģijas joma, kas cenšas saprast cilvēku dzīves novērtējumus. Šie novērtējumi var ietvert personas apmierinātību ar savu dzīvi, laulību, darbu vai citiem aspektiem [1]. Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) labklājību apraksta kā "resursu veselīgai dzīvošanai" un "pozitīvu veselības stāvokli", kas ir vairāk nekā tikai slimības neesamība. Labklājība ir cieši saistīta ar laimi un apmierinātību ar dzīvi un darbu kopumā [2]. Subjektīvā labklājība ietver indivīda subjektīvo skatījumu uz dzīvi, tostarp ne tikai priekšstatus par fizisko veselību, bet arī par pašcieņu, pašefektivitāti un attiecībām ar citiem [3] .

Dažādi pētījumi ir apliecinājuši, ka "priecīgi" cilvēki ir ar labāku garīgo un fizisko veselību, ir labas sociālās attiecības, ir radošāki, motivētāki un produktīvāki darba vietā. Tādējādi šķiet, ka cilvēki ar augstāku subjektīvo labklājību darbojas efektīvāk un uztur labu darba un dzīves līdzsvaru salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem tā ir zemāka [4].

Šajā rakstā vairāk fokusēsimies uz cilvēka subjektīvo labklājību darba vidē un apskatīsim ieteikumus, kā uzturēt darbinieku subjektīvo labklājību.

Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka darbinieka subjektīvo labklājību darba vidē var ietekmēt tādi faktori kā darba vide, kultūra, darba attiecības ar kolēģiem, klientiem, vadību, kā arī konkrēti darba aspekti, kā, piemēram, darba apjoms un arī darba veids [5] .

Darbinieku subjektīvā labklājība ir saistīta ar plašu darba rezultātu klāstu, tostarp darba veiktspēju [6], darba pamešanas lēmumiem [7], agresīviem uzvedības veidiem pret kolēģiem un vadītājiem [8].

Kā rūpēties par darbinieku subjektīvo labklājību darba vidē?

• Stresa līmeņa samazināšana

Nav noslēpums, ka ir normāli saskarties ar stresu darba vidē, taču ir jāpievērš uzmanība, lai tas nesāk pārņemt ikdienu. Ja ir iespējams, tad stresa izraisošās situācijas vēlams likvidēt. Pētījumi ir konstatējuši, ka stresa izraisošie darba raksturlielumi ir saistīti ar negatīvu darba novērtējumu, neapmierinātību un emocionālo izsīkumu, negatīvām sajūtām [9]. Stresa ietekme uz subjektīvo labklājību šķiet universāla, jo globāls pētījums atklāja, ka stresa pieredze saistās ar zemāku subjektīvo labklājību [10].

• Nodrošiniet darbiniekiem lielāku elastību attiecībā uz to, kad un kur viņi strādā

Vairāki pētījumi ir atklājuši, ka darbinieku izvēles vai kontroles nodrošināšana par to, kādi ir viņu darba grafiki, uzlabo viņu subjektīvo labklājību. Tas var ietvert vienkārši atļauju mainīt darba sākuma un beigu laikus, izskatīt iespēju arī piedāvāt attālinātā darba iespējas [11]

• Veiciet pasākumus, lai veicinātu sociālās piederības sajūtu starp darbiniekiem

Darba kultūras veidošana, kurā darbinieki var izveidot atbalstošas attiecības ar kolēģiem, var būt svarīga stratēģija, lai paaugstinātu darbinieku labklājību. Pētījumi ir konstatējuši, ka atbalstošas attiecības kolēģu starpā ir saistītas ar zemāku psiholoģisko spriedzi, kas ir viens no subjektīvās labklājības ietekmējošajiem faktoriem [12].

• Ergonomiska darba vide

Nodrošiniet konkrētā darbinieka vajadzībām un īpatnībām piemērotu, drošu un ērtu vidi strādāšanai. Tā izpaužas gan kā pielāgots biroja krēsls, dators pareizā leņķī, paceļamie galdi gan, piemēram, skaņas izolācija, kaitīgo vielu ietekmes ierobežošana tehniskos darbos.

Ņemot vērā, ka subjektīvā labklājība ir saistīta ar darbinieka motivāciju darbā, iesakām iepazīties ar februārī publicēto rakstu “Darba Motivācija: Ceļš uz Pašrealizāciju”, kas sniegs papildus ieteikumus darbinieku motivācijas paaugstināšanai, sniedzot pozitīvu ietekmi darbinieku labklājībai.

Kā šie piemēri parāda, daudzas vadības prakses, kas uzlabo darbinieku labklājību, arī ir noderīgas darba devējiem. Ilgtermiņā uzņēmumos, kuros rūpējas par savu darbinieku veselību un labklājību, visticamāk strādās darbinieki, kuri domās par uzņēmuma augšanu un labklājību. Un tas ir rezultāts, ko vēlas visi labi vadītāji [13].